Pilna ginekoloģiskā izmeklēšana

Pilna ginekoloģiskā izmeklēšana (konsultācija + USG + asins analīzes pēc vajadzības)asins analīzes

Pilna ginekoloģiskā izmeklēšana parasti sastāv no sekojošiem etapiem:

1. Pacientes pārrunas ar ārstu

Parasti tiek uzdoti jautājumi par pacientes pašsajūtu, sūdzībām, lietojamo kontracepciju, menstruālo ciklu, tā ilgumu un īpatnībām, tiek precizēta pēdējo menstruāciju pirma diena. Pirmreizējas konsultācijas gadījumā jāizstāsta par hroniskām un pārciestām slimībām, operācijām, iepriekšējo grūtniecību, dzemdību (ja tādas ir bijušas) norisi, īpatnībām utt.

2. Apskate uz krēsla

  • Ārējo dzimumorgānu apskate, limfmezglu izvērtēšana;
  • Apskate spoguļos (ārsts ievada sterilu instrumentu – spoguli – makstī, ar tā palīdzību tiek apskatīta maksts un dzemdes kakls, tiek paņemtas uztriepes). Metode ļauj izvērtēt maksts un dzemdes kakla struktūru un atklāt iespējamās saslimšanas. Parasti process nesagādā sievietei nepatīkamas sajūtas; tās var parādīties, ja, ir patoloģisks process vai arī ja sieviete ir nobijusies/satraukta, kas var būt par iemēslu sasprindzinājumam un apskates traucēkli.
  • Vagināla apskate veicama dzimumdzīvi dzīvojošām sievietēm. Ārsts ievada vienas rokas vidējo un rādītājpirkstu sievietes makstī un, palīdzot ar otru roku, kas novietota uz vēdera priekšējās sienas, iztausta dzemdi un dzemdes piedēkļus. Metode ļauj noteikt dzemdes, olnīcu, olvadu saslimšanas, diagnosticēt grūtniecību u.c. Parasti process nesagādā sievietei nepatīkamas sajūtas; tās var parādīties, ja, ir patoloģisks process vai arī ja sieviete ir nobijusies/satraukta, līdz ar to viņas muskuļi ir sasprindzināti, kas traucē apskati.
     
  • Sievietēm, kuras nekad nav dzīvojušas dzimumdzīvi, apskate notiek savādāk - ārsts ievada vienas rokas rādītājpirkstu sievietes taisnajā zarnā un, palīdzot ar otru roku, kas novietota uz vēdera priekšējās sienas, tausta dzemdi un dzemdes piedēkļus.
  • Dažos gadījumos kā papildmetode tiek veikta rektovagināla apskate (caur maksti un taisno zarnu vienlaicīgi) – tiek rekomendēta vecāka gadagājuma sievietēm.

3. Ultrasonogrāfija (US)

Mazā iegurņa orgānu US izmeklējumu sievietēm veic transabdomināli (caur vēdera priekšējo sienu) vai transvagināli (caur maksti). Ar transvaginālās US diagnostikas palīdzību var atklāt dzemdes un olnīcu labdabīgus un ļaundabīgus veidojumus, uretras patoloģijas, iekaisuma procesus, urinācijas traucējumu un urīna nesaturēšanas iemeslus, grūtniecību agrīnā laikā, kā arī var monitorēt olnīcu folikulāro aparātu neauglības ārstēšanas laikā.

Veiksmīgai transabdominālai US diagnostikai nepieciešams pilns urīnpūslis, t.i. 2-3 stundas pirms izmeklēšanas ieteicams izdzert 500-700 ml šķidruma. Šo izmeklējumu rekomendē veikt reizi gadā arī gadījumos, kad sūdzību nav profilaktiskos nolukos. Atklātas patoloģijas gadījumā, ārsts nosaka turpmāko izmeklējumu biežumu.

4. Krūšu dziedzeru apskate

Ir obligāts izmeklējums, jo krūšu dziedzeri ir hormon-atkarīgs orgāns.
Veic sievietei atrodoties guļus un stāvus. Ārsts uzmanīgi apskata un tad izpalpē krūšu dziedzerus, izvērtējot to formu, struktūru, simetriskumu, sāpīgumu u.c. parametrus.

5. Analīzes pēc vajadzības

Pilna asins aina (rēzus faktors, rēzus antivielas [svarīgi grūtniecēm!]); urīna analīze; bioķīmiskā asins analīze; asins koagulogramma; dzimumhormonu un citu hormonu analīze; analīzes uz infekcijām u.c. – ārstējošais ārsts nosaka analīžu nepieciešamību un to nodošanas kārtību.

6. Citas izmeklēšanas metodes

Piem., histerosalpingoskopija, histeroskopija u.c. – pēc vajadzības