Grūtnieču skrīnings

Grūtnieču skrīnings

Kas ir ģenētiskais skrīnings?

Skrīnings jeb sijājošā diagnostika ir precīza un savlaicīga iespējamo augļa ģenētisko anomāliju (Dauna sindroma u.c.) atklāšana auglim ar testiem, izmeklējumiem vai citām procedūrām īsā laika posmā, atsijājot personas, kurām slimības varbūtība ir neliela; savukārt personas ar pozitīviem vai aizdomīgiem skrīninga rezultātiem nosūtāmas pie ārsta diagnozes noteikšanai un tālākas taktikas izvēlei.

Kādas metodes izmanto prenatālā diagnostikā?

Prenatālajai diagnostikai pielieto šādas metodes:

  • ultrasonogrāfisko apskati/diagnostiku (USG),
  • dažādu bioķīmisko marķieru noteikšanu mātes asinīs vai augļūdeņos,
  •  invazīvās diagnostikas metodes - horija bārkstiņu biopsiju un amniocentēzi.

Vai prenatālās diagnostikas metodes ir kaitīgas?

Dažas no prenatālās diagnostikas metodēm ir nekaitīgas (ultrasonogrāfija, seruma marķieru noteikšana), bet invazīvās metodes var radīt zināmu risku augļa attīstībai un grūtniecības norisei.

Vai prenatālā diagnostika ir jāveic visām grūtniecēm?

Prenatālā diagnostika ir jāveic visām grūtniecēm.

Savukārt invazīvā (piem., amniocentēze) prenatālā diagnostika var tikt veikta gadījumos, ja ir konstatētas izmaiņas skrīninga rezultātos – mātes specifiskajos asins plazmas bioķīmiskajos un/vai ultrasonogrāfiskajos rādītājos, lai augļa hromasomālu patoloģiju apstiprinātu vai izslēgtu, izanalizējot augļa ģenētisko materiālu, kas iegūts ar invazīvo diagnostisko manipulāciju palīdzību.

Kurš organizē pirmā trimestra skrīningu?

Nosūtījumu brīvo βHGT un PAPP-A noteikšanai izsniedz ginekologs-dzemdību specālists (vecmāte, ģimenes ārsts) reizē ar nosūtījumu uz I trimestra sonogrāfiju. Pēc I trimestra augļa ultrasonogrāfijas un kakla krokas biezuma mērījumiem ultrasonogrāfijas speciālists aizpilda vai papildina (ja antenatālās aprūpes sniedzējs jau tādu izdevis) atbilstošu I trimestra bioķīmiskā skrīninga protokolu. Grūtniece ne vēlāk kā 2 dienu laikā pēc sonogrāfijas veikšanas nodod asins seruma marķieru analīzes.