Jaunumi

06.04.2016

Kas ir Rēzus faktors?

Kas ir Rēzus faktors?

Stāsta Dr. Liene Korņejeva, ārste-ģenētiķe

Uz eritrocītu jeb sarkano asins šūnu virsmas lielākajai daļai cilvēku atrodas olbaltumviela, kuru sauc par Rēzus faktoru jeb antigēnu. Šādi cilvēki (Eiropā aptuveni 84%) ir Rēzus pozitīvi. Cilvēki, kuru eritrocītu virsmā šādas olbaltumvielas nav, ir Rēzus negatīvi.

Gēnu, kas nepieciešams, lai izveidotu šādu olbaltumvielu, mēs mantojam no abiem saviem vecākiem – tas nozīmē, ka katram mums tādi ir divi. Kādreiz visiem cilvēkiem gan no mammas, gan tēta mantojumā nāca neizmainīts Rēzus faktora gēns un visi cilvēki bija Rēzus pozitīvi. Tomēr laika gaitā un evolūcijas darbības rezultātā gēnos mēdz rasties kļūdas, un arī šis gēns nav izņēmums.

Tātad, Rēzus faktora gēnam ir iespējami divi varianti – tādu, kas strādā pareizi, apzīmējam ar „+”, bet tādu, kurš evolūcijas laikā savu funkciju ir zaudējis (no tāda Rēzus faktoru ražot nevar), ar „-”.

Ņemot vērā faktu, ka mantojam vienu gēnu no mammas un otru no tēta, katram cilvēkam ir viena no trim iespējamām gēnu kombinācijām: „+ +” (36%), „+ -” (48%) un „- -” (16%). Divas pirmās ir sastopamas Rēzus pozitīviem cilvēkiem, jo uz viņu eritrocītiem ir atrodams Rēzus faktors, savukārt trešais variants pārstāv Rēzus negatīvo populācijas daļu.

Ja abi vecāki ir Rēzus negatīvi („- -”), viņu bērni var būt tikai Rēzus negatīvi. Savukārt, ja abi vecāki ir Rēzus pozitīvi, viņu bērni var būt gan pozitīvi, gan negatīvi (gadījumā, ja abi vecāki ir „+ -”). Ja viens no vecākiem ir „+ +”, visi bērniņi dzims Rēzus pozitīvi.

Imūnsistēma un Rēzus faktors

Laikā, kad bērniņš ir mammai vēderā, viņa imūnsistēma tiek iepazīstināta ar visām šūnām un olbaltumvielām, kas atrodamas ķermenī. Tas nepieciešams, lai imūnsistēma neveidotu antivielas un necīnītos pati pret savu organismu. Ja bērniņš ir Rēzus pozitīvs, viņa imūnsistēma iepazīstas ar Rēzus olbaltumvielu un pret to antivielas nekad neražos. Ja bērniņš ir Rēzus negatīvs, viņa imūnsistēma embrionālās attīstības laikā šo olbaltumvielu nesatiek un neiepazīst.

Ja Rēzus pozitīva (Rh+) cilvēka asinīs nokļūst cita Rh+ cilvēka asinis, viņa imūnsistēma to pieņem kā savējo. Ja Rēzus negatīva (Rh-) cilvēka asinīs nokļūst Rh+ asinis, viņa imūnsistēma to uzskata par ienaidnieku un sāk veidot antivielas, lai svešos eritrocītus iznīcinātu. Pats cilvēks šo antivielu veidošanās procesu nejūt, to var konstatēt, veicot asins analīzi.

Kā Rh+ asinis var nokļūt Rh- cilvēka asinsritē? Ja neskaita kļūdu, veicot asins pārliešanu, pārējie mehānismi ir saistīti ar grūtniecību – situāciju, kad mamma ir Rh-, bet gaidāmais bērniņš Rh+. Bērnu un mammu vieno un atdala placenta. Asinis savstarpēji parasti nesajaucas. Tomēr ir situācijas, kad pastāv risks asinīm saskarties – aborta gadījumā (gan spontāna, gan legāla), ja jāveic invazīva procedūra (horija biopsija vai amniocentēze), ja placenta ir pastiprināti caurlaidīga (biežāk grūtniecības beigu posmā), ja notiek placentas atslāņošanās vai cita veida traumatizācija, kā arī dzemdību laikā.

Ja Rh- sievietes imūnsistēma Rēzus faktoru nav redzējusi un antivielas asinīs neizstrādā, viņas gaidāmajam bērniņam nav nekādu papildus risku – grūtniecība sākas un norit tāpat, kā Rh+ sievietei. Vienīgā atšķirība – Rēzus negatīvām sievietēm kopā ar savu aprūpes speciālistu komandu ir jārūpējas par to, lai imūnsistēma tā arī paliktu neziņā.

Kā to izdarīt? Mēs nevaram novērst iespēju, ka augļa asins šūnas tiek mammas asinīs. Bet ir iespējams šādus „bēgļus” noķert, pirms tie atpazīti. Ķeršanu veic īpaši izstrādāts medikaments – Rēzus imūnglobulīns.

Šāda iemesla dēļ sievietei, kura ir Rh- un, iespējams, gaida Rh+ bērniņu, pēc aborta, traumas, augļūdens ņemšanas un jebkura cita riska faktora, ir jāsaņem Rēzus imūnglobulīna injekcija. Pēc bērna dzimšanas tiek noteikts viņa Rēzus faktors; ja tas ir pozitīvs, jaunā māmiņa saņem imūnglobulīnu. Ja bērniņš piedzimst Rēzus negatīvs, imūnglobulīns netiek injicēts, jo nav Rēzus nesaderības. Šādu injekciju valsts apmaksā arī profilaktiski, 28. grūtniecības nedēļā, ja mamma ir Rh- un topošais tētis Rh+. Šādā gadījumā imūnglobulīns profilaktiski strādā līdz dzemdībām.

Ja gaidāmais bērniņš ir Rh-, Rēzus imūnglobulīnu ievadīt nav nepieciešams. Šāda situācija var būt gadījumā, kad topošais tētis ir „+ -” – šādā ģimenē varbūtība dzimt Rh- bērniņam ir 50%. Ja tētis ir „+ +”, visi pāra bērni būs Rēzus pozitīvi. To, kuru gēnu kombināciju nes Rēzus pozitīvs vīrietis, kā arī to, kāds Rēzus faktors ir gaidāmajam bērniņam, šobrīd Latvijā ir iespējams noskaidrot, veicot īpašu ģenētisku analīzi.

Kādēļ tas viss ir jāzina?

Negatīvs Rēzus faktors pats par sevi neko sliktu nenozīmē. Cilvēki, kuriem šīs olbaltumvielas nav, neslimo biežāk un jūtas labi. Vīrieši, kuri ir Rh-, to var atļauties pat nezināt. Sievietes, kuras ir Rh-, un apprecējušas Rh- vīrieti, arī par to var atļauties nezināt, jo viņu bērni visi būs Rēzus negatīvi, un imūnsistēma varēs gulēt mierīgi. Pateicoties imūnglobulīna injekcijām, ir ievērojami samazinājies to ģimeņu skaits, kuras skar Rēzus nesaderība kā reāla problēma, jo tiek ievērojami samazināta antivielu veidošanās iespēja. Tātad – kamēr nav antivielu, nav problēmu.

Ja imūnsistēma tomēr Rēzus faktoru ir ieraudzījusi un sākusi ražot antivielas, šo procesu apstādināt nav iespējams. Antivielas, kuras meklē Rēzus faktoru, veidojas lēni, ir mazas un brīvi iet cauri placentai. Tāpēc grūtniecība, kuras laikā ir notikusi Rh+ asiņu saskarsme ar mātes asinīm, parasti norit labi, jo tās laikā antivielas nepaspēj izveidoties pietiekamā skaitā, lai ietekmētu augli.

Tomēr nākamajā grūtniecībā, ja bērniņa asins šūnas nes Rēzus faktoru, antivielas ies cauri placentai, atradīs eritrocītus un tos iznīcinās. Ja antivielu ir maz, grūtniecība tiks rūpīgāk novērota. Ja antivielas strauji kļūst vairāk, iet bojā daudz augļa asins šūnas, un var būt nepieciešama nopietna iejaukšanās. Grūtniecības laikā ir iespējams gaidāmajam bērniņam pārliet asinis, nepieciešamības gadījumā dzemdības ierosināt agrāk; ir iespējama agresīva terapija pēc bērna dzimšanas. Atsevišķos gadījumos, ja antivielu daudzums jau grūtniecības sākumā ir liels, bērniņš var aiziet bojā grūtniecības laikā.

Visas šīs procedūras, kas tiek veiktas, ir cīņa ar sekām, jo imūnsistēmai nevar piespiest aizmirst redzēto Rēzus faktoru. Tādēļ vislielākā uzmanība ir jāpievērš profilaksei – imūnglobulīna ievadīšanai jebkurā riska situācijā, kamēr imūnsistēma Rēzus faktoru vēl nepazīst.

Lai arī risks, ka pie normālas grūtniecības placenta kļūs tik caurlaidīga, ka 3. trimestra laikā notiks imūnsistēmas aktivācija, ir neliels (aptuveni 0.64%), daļā valstu (t.sk. Latvijā) ir dota iespēja bez maksas saņemt imūnglobulīnu 28. grūtniecības nedēļā. Rēķinot statistiski, ja pieņem, ka Latvijā gada laikā ir 20 000 dzemdības, katru gadu 24 Rēzus negatīvām sievietēm normālas grūtniecības trešajā trimestrī bez acīmredzama iemesla notiek imūnsistēmas aktivizēšana un sāk veidoties antivielas, kuras apdraud nākamo grūtniecību; profilaktiska injekcija 28. grūtniecības nedēļā katru gadu varētu izglābt 24 sieviešu nākotnes bērniņus.


Atpakaļ uz Jaunumi