Uzdod savu jautājumuclose
* - Obligātie lauki

Augsta riska grūtniecība

IVF Riga
https://www.ivfriga.lv/noderigi/raksti.html2020-06-16

Augsta riska grūtniecības gadījumā Jums vai Jūsu bērnam var būt paaugstināts risks veselības problēmām pirms vai pēc dzemdībām, kā arī dzemdību laikā.
Dažreiz riska faktori veidojas pirms pašas grūtniecības, bet dažreiz tās laikā.
Svarīgi ir izprast riska faktorus un to, ko Jūs varat darīt savā un sava bērna labā. Dažus riska faktorus nevar ietekmēt (piem., vecumu un ģenētiku), bet bieži vien tos var samazināt un pat novērst jau grūtniecības sagatavošanas etapā (piem., nomest lieko svaru, atmest smēķēšanu, kopā ar ārstu piemeklēt pareizo terapiju hronisku slimību ārstēšanai) vai pašas grūtniecības laikā (piem., ievērot diētu, regulāri lietot ārsta nozīmētus medikamentus, mērīt asinsspiedienu vai veikt glikozes paškontroli). Parasti ir nepieciešama speciālā aprūpe vai monitorings visas grūtniecības laikā, taču problēmas izpratne un pareizā attieksme jau ir puse no panākuma.

Augsta riska grūtniecības diagnoze tiek uzstādīta situācijās, kad ir:

  1. Grūtnieces vecums <18 g. vai > 35 g.
  2. Dzīvesveida riska faktori (smēķēšana, alkohola vai narkotiku lietošana)
  3. Hroniskas slimības mātei (paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, cukura diabēts, epilepsija, vairogdziedzera vai citas endokrīnas saslimšanas, autoimūnas slimības, sirdskaite, asins recēšanas traucējumi, bronhiālā astma, hroniskās infekciju slimības (HIV, hepatīts) utt.)
  4. Ģenētiskas saslimšanas ģimenē
  5. Esošās grūtniecības komplikācijas (preeklampsija, placentas piestiprināšanas patoloģijas, rēzus imūnkonflikts, augļa augšanas aizture, gestācijas diabēts) - tie var attīstīties jebkuras grūtniecības laikā var, pat ja esat jauna un vesela.
  6. Daudzaugļu grūtniecība
  7. Sarežģījumi iepriekšējo grūtniecību vai dzemdību laikā (priekšlaicīgas dzemdības, nedzīvi dzimis bērns), dzemdes kakliņa nepietiekamība, spontāni aborti

Mana augsta riska grūtniecība (daži reālie stāsti):

  • Pēdējo 2 gadu laikā pakāpeniski pieņēmos svarā, parādījās nepamatots nogurums un enerģijas trūkums, visu norakstīju uz lielu slodzi darbā un mazkustīgu dzīvesveidu. Tomēr, sākot plānot grūtniecību, nolēmu doties pie ārsta un izmeklēties. Man tika nozīmētas visdažādākās analīzes, to starpā vairogdziedzera hormonu noteikšana, ko nekad iepriekš nebiju veikusi. Darba dēļ ilgi atliku vizīti uz laboratoriju, bet kad tiku, atklājās 2 lietas: mans vairogdziedzeris ir slinks, ražo pa maz hormonu, un es jau esmu stāvoklī! Internetā izlasīju, ka hipotireoze (tā sauc manu kaiti) var atstāt ļoti smagas sekas bērna attīstībā, pārbijos ne pa jokam. Par laimi, mans ginekologs uzreiz iesaistīja arī endokrinologu, uztaisījām USG vairogdziedzerim, sāku saņemt medikamentus, katru mēnesi kontrolējām hormonu līmeni - rezultātā vesels bērniņš un enerģijas pilna mamma.
  • Manā ģimenē vairākiem cilvēkiem ir atklāta nopietna ģenētiska slimība, pati esmu vesela, bet nesāju slimo gēnu un zinu, ka varu nodot to arī savam bērnam, tāpēc, kad ar vīru nolēmām vairs nelietot kontracepciju, abi aizgājām uz konsultāciju pie ģenētiķa. Tagad zinu precīzi, kādi ir riski, kādā būtu mana “specprogramma”, grūtniecībai iestājoties, kam jāpievērš uzmanība, kādos gadījumos un kur jāmeklē palīdzība, uzreiz tika iedoti visi kontakti. Vienmēr biju domājusi, ka cilvēks neko mainīt nevar - notiks kam jānotiek, taču izrādījās, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt ģenētiskās analīzes arī embrijam pirms implantācijas!    
  • Pēc 4 spontāniem abortiem mans ginekologs sastādīja padziļinātu izmeklēšanas plānu un tika atklāts to iemesls - man ir asins recēšanas patoloģija, ko sauc par trombofīliju. Vēlāk izrādījās, ka tas pats ir arī manam brālim, un abi esam mantojuši to no mammas (viņai pašai gan abas grūtniecības pagāja bez sarežģījumiem, bet gadās arī tā). Vienīgais veids, ka saglabāt grūtniecību - katru dienu līdz pašām dzemdībām taisīt injekcijas vēderā - biju gatava uz visu, kā tik ir cerība! Medmāsa apmācīja un atklāja dažus knifiņus, kā padarīt procesu mazāk nepatīkamu. Neiztiku, protams, bez zilumiem, sāpīgiem kunkuļiem vēdera zemādā un kāpostu lapu kompresēm, bet tas viss sen ir aizmirsies!
  • 30 g. v. man atklāja 2. tipa cukura diabētu. Bija slikti kompensēts un kontrolēts. Arī pati biju vainīga - neuztvēru to nopietni un neievēroju diētu, līdz sapratu, ka sveru 140 kg un jau 5 g. ilgi netieku pie bērniņa. Saņēmos un aizgāju pie ginekologa, kas nosūtīja mani uz endokrinoloģiskas nodaļas dienas stacionāru, sporta zāli un pie uztura speciālista. Lēnītēm, soli pa solim atgriezos formā, ātri vien paliku stāvoklī. Protams, visu grūtniecības laiku turpināju ‘'draudzēties'' ar endokrinologu un glikometru, iemācījos gatavot diētiskas un sabalansētas maltītes, bet toties necik nepieņēmos svarā, arī meitiņa ir slaida un vesela!
  • Es zaudēju savu pirmo bērniņu tieši grūtniecības vidū - 20.nedēļā. Arī 2. grūtniecībā dzemdes kakliņš sāka saīsināties stipri pirms laika, 16.nedēļā tam tika uzliktas šuves vispārējā narkozē. Stingrs gultas režīms un, protams, nekādu garantiju. Zāles, izmisums un paniskās bailes. Visu mūžu biju kaislīga sportiste, arī tāpēc tik pasīvs dzīvesveids likās īpaši neizturams. Laiks it kā būtu, apstājies. Vīrs mani gulošu veda reizi mēnesī pie ginekologa, tad pa logu redzēju, ka dzīve tomēr turpinās. Taču man bija Lielais Mērķis - ja vajadzētu, stāvētu arī uz galvas visus 9 mēnešus! Pieslēdzam TV sporta paku, noskatījos visu Holivudas klasiku, iemācījos adīt un pat saorganizēju ‘'gulošu'' gaidību fotosesiju - fotogrāfe izrādījās ļoti radoša. Pienāca liktenīga 20.nedēla - viss mierīgi, 24. - ne sliktāk kā bija, 28. - turamies, 32. - viss stabili, 35. - varam sākt izelpot, 37. - elpojam jau trijatā!
  • Biju pavisam jauna un vesela, grūtniecība iestājās viegli, taču 25.nedēļā sāku mocīties ar stiprām galvassāpēm, zem tūskām pēkšņi pazuda manas potītes, izrādījās, ka man ir paaugstināts asinsspiediens un tas varētu būt bīstams gan pašai, gan manam nedzimušam bērniņam. Sākumā tabletes bija jādzer 2x dienā, tad 3x, tad 4x, tad klāt tika nozīmētas vēl citas zāles, tad nomainītas pret ‘'smago artilēriju’’. Pat manai omītei aptieciņa bija mazāka. Diena sākās un beidzās ar asinsspiediena mērīšanu, aptiekā man vairs neuzdeva jautājumus, gāju kā uz darbu. Vēlāk sāku mērīt 3x dienā uz abām rokām, pirms un pēc zāļu lietošanas un rezultātus rakstīt tabuliņā, ko vakaros sūtīju ginekologam. Kad mamma uzdāvināja spiediena mēraparātu vārda dienā, sajūtos kā pensionāre. Pāris reizes pabiju slimnīcā, urīna analīzes nodevu katru nedēļu, asins analīzes reizi divās nedēļās. Paralēli gāja arī bērna pašsajūtas monitorēšanas procedūras. Tas, protams, neļāva brīvi un bezrūpīgi baudīt gaidību laiku, bet nevienu brīdi man neienāca prātā darīt kaut ko savādāk. Dzemdību namā iepazinos ar sievieti, kurai nācās taisīt ķeizargriezienu 30. grūtniecības nedēļā, jo asinsspiediens kļuva nevaldāms.
  • Visu mūžu esmu bijusi ļoti tieva, mans normāls svars ir 40 kg, tāpēc nebrīnījos, kad USG uzrādīja, ka arī bērniņš ir mazs. Taču vēlāk atklājās, ka ne tikai svars slikti nāk klāt, bet arī pašsajūta mazulim pasliktinās. Daktere paskaidroja, ka tā ir augšanas aizture, iepriekš skrīninga rezultāti parādīja paaugstinātu augļa retardācijas risku, tāpēc profilaktiski lietoju Aspirīnu jau no paša sākuma. Bērna veselības interesēs man izsauca dzemdības 35.grūtniecības nedēļā, dēliņš piedzima tikai nepilnus 2kg smags, pēc dzimšanas izrādījās, ka bija ļoti maza placenta un tieva nabassaite - iespējams, tas kļuva par iemeslu.
  • Savu topošo vīru satiku 40 g. vecumā, bērniņš pieteicās, kad palika 42 - tā nu man ir sanācis. Saistībā ar vecuma risku bija izmainīti arī skrīninga rezultāti, gāju cauri nepatīkamai procedūrai - amniocentēzei, vēlāk pievienojas arī grūtnieču diabēts, lai gan biju slaida un nevienam rados diabēts nebija, nācās veikt insulīna injekcijas, ko pārtraucu uzreiz pēc dzemdībām. Bet nu ko darīt, es zināju jau laicīgi, ka esmu riska grupā.

Back
Zvanīt