Spermogramma (spermas klīniskā analīze)

Spermas analīzē tiek noteikts:
Tilpums: cik liels ir viena ejakulāta tilpums mililitros
Viskozitāte: nosaka spermas biezumu jeb konsistenci
Sašķidrināšanās laiks: cik ilgā laikā sperma no viskozas konsistences pāriet šķidrā
Aglutinācija: mikroskopiskā izmeklējuma laikā var novērot spermatozoīdu salipšanu kopās, kas var traucēt spermatozoīdu kustīgumam
pH: kvalitatīvas spermas pH ir sārmains, kas pasargā spermatozoīdus no sievietes maksts izdalījumiem, kuru pH ir skābs
Spermatozoīdu koncentrācija: spermatozoīdu skaits 1 ejakulāta mililitrā
Spermatozoīdu kustīgums: procentuāls spermatozoīdu skaits, kuru kustība ir intensīva taisnvirziena
Spermatozoīdu morfoloģija: procentuāls normālas formas spermatozoīdu skaits. Spermatozoīdu galva satur ģenētisko informāciju, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tā ir pareizas formas
IgG MAR tests (aglutinācijas reakcijas tests): nosaka antispermālo antivielu klātbūtni uz spermatozoīda virsmas, kas atbild par organisma imunoloģisko reakciju pret saviem spermatozoīdiem
ICSI procedūras gadījumā, ja nepieciešams, veic arī HBA testu, kura laikā tiek atlasīti morfoloģiski labākie un attīstītākie spermatozoīdi turpmākai olšūnas apaugļošanai.

NB! Spermas analīze (spermogrammas) pati par sevi nepierāda neauglības faktu, bet iegūtie rezultāti norāda uz spermatozoīdu samazinātu spēju apaugļot olšūnu. Spermogrammas rezultāti var mainīties, jo tos ietekmē ļoti daudzi faktori, piemēram: alkohols, smēķēšana, vecums, medikamentu lietošana, sporta aktivitātes u.c.

Pēc spermas analīzes rezultātiem iespējamas sekojošas diagnozes:

  • astenozoospermija (spermatozoīdu kustīguma ievērojama samazināšanās)
  • teratozoospermija ( vairāk nekā pusei spermatozoīdu ir struktūras anomālijas)
  • oligozoospermija (ļoti zema spermatozoīdu koncentrācija)
  • azoospermija (ejakulātā nav spermatozoīdu) 

Par iespējamām ārstēšanas metodēm Jūs konsultēs ārsts - reproduktologs. Visbiežāk pielietotā neauglības ārstēšanas metode šādos gadījumos ir mākslīgās apaugļošanas procedūras veikšana ar ICSI (spermatozoīda injekcija olšūnā). Laboratorijā ar mikroskopapalīdzību tiek atlasīti viskustīgākie un morfoloģiski pareizākie spermatozoīdi (pēc struktūras), pēc tam tiek veikta apaugļošana, ievadot spermatozoīdu olšūnas iekšpusē ar tievu adatu. Retos gadījumos, kad ir pasliktināta spermatozoīdu izstrāde , to iegūšanai veic sēklinieku audu biopsiju. Tādā veidā iegūtie spermatozoīdi var tikt izmantoti arī ICSI procedūras laikā.

Spermogramma: kādi parametri tiek novērtēti analīzes gaitā?

ParametriNorma pēc PVO standartiem
ApjomsNe mazāk par 2 ml
KrāsaBaltā, pelēkā, dzeltenīgā
Viskozitāte/konsistencePilinot, piliens līdz 2 cm
Sašķidrināšanās10 - 40 min
pH līmenis7,2 - 8,0

Koncentrācija

Spermatozoīdu daudzums 1ml
Vairāk par 20 milj.

Skaits

Spermatozoīdu daudzums ejakulātā
Vairāk par 40 milj.
Kustīgums

Progresīvi kustīgi – vairāk par 32%

Kopējais kustīgo spermatozoīdu skaits – vairāk par 40%

Apaļu šūnu daudzums

Spermatoģenēzes šūnas: leikocīti, makrofāgi, epitēliju šūnas, nenobriedušas dzimumšūnas
Līdz 2%

Aglutinācija

Spermatozoīdu salipšana
Nav

Morfoloģija

Spermatozoīdu uzbūve
Normālo spermatozoīdu ejakulātā ir vairāk par 4%

MAR-tests

Antispermālo pretvielu noteikšana, kā imunoloģisks cēlonis vīriešu neauglībai
Negatīvs

NB! Analīze (spermogramma) absolūti nepieciešama, lai novērtētu vīrieša fertilitātes pakāpi.

Ejakulātam ar normāliem kvantitātes, kustīguma un morfoloģijas parametriem tiek izmantots termins “normospermija”.
Tiek diferencētas dažādu tipu izmaiņas spermogrammā: kopīgas spermatozoīdu kvantitātes samazināšana – oligozoospermija, spermatozoīdu kustības traucējumi – astenozoospermija, izmaiņas spermatozoīdu morfoloģijā – teratozoospermija. Bet visbiežāk klīniskā praksē sastopama kombinēta patoloģija – oligoastenoteratozoospermija (OAT), kura tika atzīta par ļoti biežu vīriešu neauglības cēloni.
10-15% vīriešiem, cietušiem no neauglības, tiek novērota azoospermija – pilns spermatozoīdu trūkums ejakulātā.

Tiek izcelti trīs azoospermijas tipi:

  • Obstruktīva (38%), saistītā ar sēklas izvadceļu caurlaidības traucējumiem iedzimto anomāliju dēļ, vai arī biežāk kā infekciju, vai ievainošanu rezultāts.
  • Ejakulācijas (2%), saistītā ar ejakulācijas traucējumiem.
  • Neobstruktīva, saistīta ar spermatoģenēzes traucējumiem (60%). Uz pamatcēloņiem, kas noved pie neobstruktīvas neauglības, attiecināmas hipofīzes slimības (hormonāls deficīts), ģenētiskas anomālijas, varikocele, kriptohisms, traumas, audzēji, sēklinieka vērpes, izslimoti  sēklinieku iekaisumi (“cūciņas”), medikamentu iedarbība un kaitīgi vides faktori.

Bieži sastopamas arī citas spermogrammas diagnozes:

  • Nekrospermija – nav dzīvu spermatozoīdu ejakulātā
  • Kriptospermija – ejakulātā ir atsevišķi kustīgi spermatozoīdi
  • Piospermija – paaugstināts leikocītu daudzums saistībā ar iekaisuma procesu. Tas var pieprasīt papildus mikrobioloģiskos ejakulāta pētījumus (uzsējums), lai noteiktu iekaisuma cēloni un nozīmētu adekvātu terapiju.
Sazinieties ar mūsu pacientu koordinatoriem:
Jeļena Silkalna
Jeļena Silkalna
Sazināties!
Zita Gaidule
Zita Gaidule
Sazināties!
Marina Vaļetko
Marina Vaļetko
Sazināties!
Seko mums sociālajos tīklos